Ceļojums 18.gs.- 21.gs. Jelgavā ar karsto šokolādi hercoga galmā

Sv. Trīsvienības baznīcas tornis

Pēc  hercoga  Gotharda Ketlera rīkojuma, 1574.gadā sāk celt  Svētās Trīsvienības baznīcu. Darbi tiek pabeigti 1615.gadā. Tā ir pirmā jaunuzceltā luterāņu baznīca tā laika Eiropā. Šodien ir iespēja restaurētajā baznīcas tornī virtuāli pastaigāties  17.gadsimta baznīcas telpā un apskatīt  interjeru, kā arī iepazīties ar Jelgavas dibināšanas laiku , kad tai piešķīra pilsētas tiesības un ģerboni, 1573.gadā.

 

Ausekļa iela  ( Marijas iela, Vaļņu iela ).

19.gs. – 20.gs tā ir veidojusies kā amatnieku un tirgotāju iela. Jelgavas pirmsākumos pa tās kontūru ir virzījies pilsētas   nocietinājuma valnis. Ēkas, kuras saglabājušās pēc otrā pasaules  kara ir būvētas 1890.g.(Nr.70), 1910.g.(Nr.15,24,46), bet ēka Nr.54 būvēta 1937.gadā, šeit arī atradās Kroiča alus darītava (esošā bērnu dārza teritorijā).

 

Vecpilsētas iela, Jāņa Asara iela

Vecpilsētas un Jāņa asara ielas rajons sācis veidoties 18.gs.vidū un 19.gs.sākumā. Šajā vietā var iepazīties ar tā laika apbūvi, kur atradās vārti uz Dobeli, pie 1865.gadā celtās ādu fabrikas. Šodien rajons sāk veidoties kā uzņēmēju darbības, atpūtas un dzīvojamais rajons, mākslas izstāžu ( salons „Suņa taka” ), atpūtas un dzīvojamais rajons.  Vecpilsēta sāk atdzimt.

 

Sv.Annas baznīca (uzbūvēta 1619.g. – 1621.g.)

Kādēļ Annas baznīca?

Pateicoties hercoga Gotharda Ketlera sievas (Meklenburgas princese Anna)ziedojumam pie vecās koka baznīcas tiek uzcelta jauna mūra celtne. Zem vecās koka baznīcas atradās līķu kambari, kuri šodien atrodas zem esošās baznīcas grīdas. 1649.gadā vecais mūra tornis tiek pagarināts līdz 49 metriem. Baznīcas dārzā ir apskatāms vairāk kā 100 gadu vecs ozols, kurš stādīts par godu Mārtiņa Lutera 400 gadadienai (1883.gadā). Šī ir vienīgā renesanses laika ēka Jelgavā.

 

Jelgavas Psihoneiroloģiskā slimnīca ( muzejs )

1884.gadā mācītājs Ludvigs Katerfelds dibina Tabora iestādi garīgi slimajiem cilvēkiem, kura 1921.gadā apvienojas ar Ģintarmuižas slimnīcu. Muzeja ekspozīcijā iespējams iepazīties ar slimnīcas tapšanas vēsturi, ārstēšanas metodēm un  2.pasaules kara traģiskajiem notikumiem un slimnīcas atjaunošanu. Apbūves kompleksā atrodas dzīvojamās ēkas, kuras būvētas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Blakus slimnīcas teritorijai atrodas Tabora kapi, kurā apglabāja slimnīcas slimniekus.  Kapos arī apglabāts slimnīcas dibinātājs Ludvigs Katerfelds ar sievu. Koka baznīciņa 2.pasaules kara laikā nopostīta .

 

  Sv.Jāņa baznīca , Alunāna parks (Jāņa kapi) , Stacijas  parks ( Literātu kapi)

Šajā teritorijā viduslaikos atradās pilsētas vārti (Posta vārti). Vēlāk tie tika pārdēvēti par  Annas un Pētera vārtiem.  Sākotnēji baznīca bija vienkārša koka māja ar krustu. 1845.g. veco baznīcu nojauca un uzcēla jaunu mūra celtni.  1862.g. to nosauca par Sv. Jāņa baznīcu. Alunāna parkā (Jāņa kapos) apglabāts Latviešu teātra tēvs – Ādolfs Alunāns.

 

Sv.Simeona un Sv.Annas pareizticīgo katedrāle

Sākotnējā baznīca celta pēc Krievijas carienes Katrīnas Otrās  pavēles 1774.gadā, izmantojot B.Rastrelli projektu.   Kad baznīca draudzei kļūst par mazu, Krievijas valdnieks Aleksandrs trešais  atvēl līdzekļus baznīcas būvei.   Baznīca uzbūvēta pēc galma arhitekta N.Čagina projekta un iesvētīta 1892.gadā.

 

Academia Petrina  ( 1773.g. – 1775.g.)

Baroka stila ēka ar klasicisma stila iezīmēm, pēc arhitekta S.Jensena projekta. Ēka, kurā atradās pirmā astronomiskā observatorija Latvijā un otra Baltijā. Akadēmijā bija 4 fakultātes:  Dabas zinātņu, Teoloģijas, Medicīnas un Jurisprudences. Šeit mācījušās ievērojamas personas, kā Latvijas prezidenti –J.Čakste un A.Kviesis, Lietuvas prezidents A.Smetona un Polijas prezidents S.Voicehovskis, kā arī  Latvijas Dainu tēvs Kr.Barons un teātra tēvs Ā. Alunāns. Šodien muzeja ekspozīcijās var iepazīties ar Kurzemes un Zemgales hercogisti (1561.g.-1795.g), pilsētas un novada vēsturi līdz 20.gs. beigām un gleznotāja Ģ.Eliasa (1887.g-1975.g.) gleznu un memoriālo priekšmetu ekspozīciju.

 

Jelgavas pils (1738.g.-1740.g.) un ( 1762.g.-1772.g.)

Esošā pils uzbūvēta 14.gs. Livonijas ordeņa pils vietā. Tās vēsture aizsākās, nākot pie varas E. J. Bīronam (1690.g.-1772.g.), kad pēc pēdējā hercoga Ferdinanda  nāves viņš tiek ievēlēts  par valdnieku. Jaunās pils pamatakmens tiek iemūrēts 1738.gada 14.jūnijā. 1740.g. pils cokola stāvā tiek iekārtotas atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām tiek pārvietoti mirušo hercogu sarkofāgi, no 1583.g. celtajām. Šodien pils muzejā var iepazīties ar pils tapšanas vēsturi, apskatīt eksponātus, kuri  atrasti pils restaurācijas darbu laikā,  kā arī apmeklēt Kurzemes hercogu kapenes.